Dzejolis par naudu / dzejoļi

Cilvēki ir sabiedriskākas būtnes par bitēm un jebkuriem
bara dzīvniekiem.
Ja sieviete grib atteikt, viņa saka „nē”. Ja sieviete ielaižas paskaidrojumos, viņa gaida, lai viņu pārliecina.

Demokrātija - tukšs izdomājums. Neīstenojams ideāls, ar
kuru propagandists kārdina masas, līdzīgi tam kā ar
burkānu kārdina ēzeli. Šie slavenie deviņpadsmitā gadsimta
lozungi - brīvība, vienlīdzība, brālība - vienkārši
muļķības. Brīvība? Masām nav vajadzīga brīvība, bet to
saņēmušas, tās nezina, ko ar to iesākt. To pienākums un to
prieks - kalpot; tikai šādā veidā tās iegūst pārliecību
par rītdienu, bet tā ir viņu visdziļākā vēlēšanās.
Labi tam cilvēkam, kas atrod īsto atziņu, un cilvēkam,
kas, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāki iegūt īsteno
atziņu, nekā sudrabu,- un tās augļi ir vērtīgāki par
zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu vēlēsies
nav salīdzināma ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas;
pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir
patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir
dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi
ir tie, kas to sevī glabā.
Dzīve sit pa seju. Reiz tur parādīsies dzīves cirstās rētas
Ziema Autiem klāta baltu baltiem Zeme maigu miegu snauž. Ziemas saule stariem saltiem Tumšās sila priedes glauž. Ledus pērslas kokos glīši Zib un spīd, un spulgo tā, Kā spīd raibie vizulīši Mātes mātes vaiņagā. Tur uz purva miglas ķēmi Lēnām ceļas, lēnās milst, Aizlīgo pār kalnu mēmi Un aiz meža zūd un dilst. Galvu slēpis, tup uz zara Spārnots gaisa ubadziņš, Vai varbūt par pavasara Dzīru dziesmām sapņo viņš? Noriet saule sarkansārti, Zelta liesmas logos spīd. Vaļā veras zvaigžņu vārti, Klusām nakts uz zemi slīd.
Melot nozīmē atzīt tā pārākumu, kam jūs melojat.
Valsts eksistē nevis tamdēļ, lai dzīvi uz zemes pārvērstu par paradīzi, bet tamdēļ, lai dzīve uz zemes nekļūtu par īstu elli.
Pārāk atkailināts jūtīgums ir īsta nelaime.
... tu taču izbaudīji, kā pēc tik daudziem maldiem nekur tu tā arī neatradi laimīgu dzīvi: nedz prāta slēdzienos, nedz bagātībā, nedz slavā, nedz arī baudās - nekur. Tad kur tā ir? Tajā darbībā pēc kuras tiecas cilvēka iedaba. Bet kā to darīt? Turēties pie pamatatzinumiem, no kuriem izriet tieksmes un darbošanās. Pie kādiem pamatatzinumiem? Par labo un ļauno: nav labuma tajā, kas cilvēku nedara taisnīgu, saprātīgu, vīrišķīgu, brīvu, un nav nekāda ļaunuma tajā, kas nerada pretējo.

Dzejolis par naudu / dzejoļi