Dzejolis par ģimeni / dzejoļi

Sabiedrība nav nekas cits kā sīku un pretrunīgu interešu cīņas arēna, kur saduras, savstarpēji cīnās, ievaino un cita citu pazemo godkārīgas ambīcijas, par vakardienas uzvaru maksājot ar rītdienas zaudējumu.
Brīvība nozīmē vīrišķīgu, kareivīgu un triumfējošu
instinktu pārākumu pār citiem instinktiem, piemērām, par
dzīšanos pēc laimes.

... nevajadzētu lielīties ar savu laimi. Nevajadzētu pārāk
spīdēt citu asīs ar savu greznību, bagātību un
apdāvinātību! Reti kurš cilvēks spēj panest tādu pārākumu
bez kurnēšanas un skaudības.
Parasti cilvēki rūpējas par to, lai īsinātu laiku, bet kam ir kāds talants - lai izmantotu laiku.
"Laiks paiet!" jūs esat paraduši teikt nepareizi izprotot.
Laiks stāv uz vietas - aizejat jūs.
Kas pārāk paļaujas uz nejaušo, neizbēgami rada sev
milzīgus sarežģījumus. Vienīgais ceļš uz drošību -
noniecināt visu ārišķīgo un apmierināties ar tikumisko.
Kas uzskata kaut ko par labāku nekā tikums, vai domā, kā
ārpus tā pastāv vēl kāds labums, tas atver sirdi tam, ko
bārsta liktenis, un nemierīgs gaida tā šautras.
Un dažam škiet Savāds mazliet Smaidas snīpulis slaidais: Ja pārskaities Lieldeguns taisās iecirst ass Snīpim, kas mazs, - To Smaida veikli ar savu aizsedz! Bet Rallas deguntiņš allaž, Ja snīpēns kāds nosalis trīc, - Ar to savu siltumu dala, Tam pieglaužas nemanīts... Un tomēr visjocīgāk laikam Ir ierīkos deguntiņš Zaigai: Pat dienās, kad mākoņi slienas, Kad negaiss dārdina spējš, Viņai uz snīpja vienmēr Saules zeķēniņš sēž!...
Īstākie zelti reiz kūst, pārvēršas sudrabā, savijas, atvijas laiks, pilnas acis ar zvaigznēm.
Rūpes par lieko bieži apvienojas ar nepieciešamā
pazaudēšanu.
Šīs pasaules varenajiem, ugunij, gados vecākiem un sievietēm pārāk nepietuvojies, bet arī pārāk neattālinies, ja izrādīsies pārāk tuvu - tie tevi pazudinās, ja pārāk tālu - no tiem tev nebūs nekāda labuma.

Dzejolis par ģimeni / dzejoļi